Valsts probācijas dienestā darbi neapstājas

Valsts probācijas dienests Latvijā radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Kā darbs dienestā norisinājies “Covid-19” dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas laikā un kādas ir atšķirības ar periodu pirms tam, sarunā ar “Ziņām” stāsta Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 1.nodaļas vadītāja Kristīne Gorlanova un Jelgavas 2.nodaļas vadītājs Ivars Ozoliņš. Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 1. un 2.nodaļas pārziņā ir Jelgavas pilsēta, kā arī Jelgavas, .Ozolnieku, Auces, Dobeles un Tērvetes novadi.

– Kā ārkārtas situācijas ierobežojumu laikā notiek darbs Probācijas dienestā?
Kristīne: Darba ikdiena pašlaik ir izmainījusies, bet jāteic, ka mēs esam tā valsts iestāde, kas turpināja pieņemt klientus arī klātienē, ievērojot visus  noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus. Arī ārkārtas situācijas laikā  mūs klātienē apmeklē aptuveni 50 cilvēku nedēļā. Tas, protams, ir mazāk, nekā bija iepriekš, jo samazināts darbs ar klientiem klātienē atsevišķām klientu kategorijām.
Ivars: Piemēram, augsta riska klients, kas pie mums iepriekš nāca trīs reizes mēnesī, pašlaik  klātienē ierodas divas reizes, bet vienu reizi  aizvietojam  ar attālinātu sarunu. 

– Cilvēkiem nereti mēdz būt stereotipisks priekšstats vai vispār nav zināšanu par Valsts probācijas dienesta darbu. Kādi ir jūsu darbības virzieni?
Ivars: Tas tiešām tā ir – lielākā daļa cilvēku nezina, ar ko nodarbojas dienests. No vienas puses, tas ir labi, jo apliecina, ka nekad nav bijusi tieša saskare ar to. Ja persona izdara noziedzīgu nodarījumu un prokuratūra vai tiesa piespriež viņam kādu soda veidu, viņš nonāk saskarē  ar dienestu. Vienīgie soda veidi, ko mēs neizpildām, ir naudas sodi un brīvības atņemšana. Pārējie visi saistīti ar mums.
Kristīne: Dienestam ir vairākas funkcijas, bet viena no biežākajām ir piespiedu darba nodrošināšana. 
Ivars: Piemēram, cilvēkam tiek noteikts simts stundu piespiedu darbs, un mēs esam tā institūcija, kas to noorganizē un kontrolē. Sazināmies ar iespējamo darba devēju un vienojamies par  strādāšanu. Visbiežāk piespiedu darbs tiek veikts pašvaldībās, pagastos vai sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām. Mēs arī mudinām arvien jaunas organizācijas izmantot šo iespēju, sadarboties ar dienestu darbaspēka piesaistīšanā.

Visu interviju lasiet 21.maija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas

Uz zz.lv pilno versiju