14. jūnijā – izstāde pie muzeja "Aizvestie. Pieturas punkti Fridriha Vesmaņa dzīvesstāstā" 1

Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportāciju atceres 80. gadadienu un 1949. gada 25.– 30. marta deportācijas, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tapusi izstāde, lai godinātu 20. gadsimta 40. gadu deportācijās izsūtīto cilvēku piemiņu un nodotu vēsturisko atmiņu par šo noziegumu pret Latvijas tautu nākamajām paaudzēm. Āra izstāde, kas apskatāma deportāciju piemiņas dienā, 14. jūnijā, vēsta arī par Jelgavas pilsētas galvas un Latvijas Republikas Saeimas pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani, kurš 1941. gada jūnijā piedzīvoja tikpat skarbu likteni kā lielākā daļa Latvijas tautas elites tā dēvētajā "Baigajā gadā", informē muzejā.

1941. gada 14. jūnijā pret Latvijas tautu tika veikts noziegums, ko Latvijas teritorijā īstenoja padomju okupācijas vara, noziegums, kuram nav noilguma Latvijas tautas vēsturiskajā apziņā. Naktī no 14. uz 15. jūniju no Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus. Tāda apjoma teroru tik īsā laikā Latvija savā vēsturē nebija piedzīvojusi. No Jelgavas apriņķa tika deportētas 953 personas, no Jelgavas pilsētas - 443, bet no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844 cilvēki.

Okupācijas varām nomainot vienai otru, represijas turpinājās arī pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā 1944. gada vasarā. 1949. gadā no 25. līdz 30. martam no Jelgavas apriņķa tika deportētas 2062, no Jelgavas pilsētas – 25 personas, bet pavisam no Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 4777 cilvēki. No Latvijas 1949. gada 25. – 30. martā izsūtīja 29 252 cilvēkus un kopumā 1949. gada marta beigās izsūtījumā atradās 44 191 cilvēks.

1941. gada 14. jūnijā kopā ar savu sievu tika arestēts arī kādreizējais Jelgavas pilsētas mērs un Latvijas Republikas Saeimas pirmais priekšsēdētājs F.Vesmanis. Sieva Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira vilcienā, tam atrodoties Krustpils stacijā. F.Vesmans tika deportēts uz Soļikamsku tagadējā Krievijas Federācijas Permas novadā, kur viņš mira tā paša gada 7. decembrī Usoļjes soda nometnē.

F.Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta "Kraukļu" mājās latviešu zemnieku ģimenē. 1887. gada augustā F.Vesmanis tika uzņemts Jelgavas ģimnāzijas pirmajā klasē, kur bija vienīgais latviešu tautības skolēns. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas F.Vesmanis studēja tiesvedību Tērbatas un Pēterburgas universitātē. Pēterburgā piedalījās studentu nemieros un, izvairoties no aresta 1898. gadā, viņš emigrēja uz Lielbritāniju. 1903. gadā nelegāli atgriezās dzimtenē, taču tika apcietināts un izsūtīts uz Šauļiem. 1905.–1907. gadā revolūcijas laikā uzturējies Latvijas teritorijā un bijis sociāldemokrātu preses izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis. Stabilizējoties politiskajai situācijai Krievijas impērijā, F.Vesmanis atgriezās mācībās Pēterburgas universitātē, kuras Juridisko fakultāti absolvēja 1909. gadā. Līdz 1918. gadam Vesmanis bijis advokāts Jelgavā un Pēterburgā, kā arī darbojies žurnālistikā.

No 1919. gada jūlija līdz augustam F.Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, F.Vesmanis bijis viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs. No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam F.Vesmanis bija Latvijas sūtnis Lielbritānijā. 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves viņš bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu, bet netika ievēlēts.

 Jāatgādina, ka līdzās āra izstādei 14. jūnijā pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja norisināsies arī piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām", kura laikā visā Latvijā tiks lasīti 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi. Lasījumi tiks straumēti platformās www.lsm.lv un www.lnb.lv, kur būs pieejama "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās.

Foto: Ģederta Elisas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

biju

Gribētos aiznest ziedus uz pieminekli Svētbirzē.

pirms mēneša, 2021.06.14 08:24

Vietējās ziņas

Uz zz.lv pilno versiju