Brīdina par nepaceļamu nodokļa nastu 10

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu. Tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.


Augs mājokļu izmaksas


“Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu.  Tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām,” akcentē LANĪDA un SIA “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – “vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?” Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. “Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli,” pauž Edgars Šīns.

“Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem,” uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda “EfTEN Capital” vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

“Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi,” viņš saka.


Neatbilst realitātei


SIA “Vestabalt” valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: “NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju.”

Viņa skaidro: “Jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvara pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem.”

Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos, atgādina Edgars Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. “Būtu solīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā,” viņš piebilst.

 

Mūsdienu īpašumu nacionalizācija


Pieeja “pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai” nav dzīvotspējīga, uzskata Viktors Savins, proti, “strauji pieaugot kadastrālai vērtībai daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. “Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība,” pauž Viktors Savins.

Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin “Radisson BLU” ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot, Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. “Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās “plēsušies” tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!” stāsta Viktors Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008 gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi. Mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj Viktors Savins. “Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu. Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs,” akcentē “EfTEN Capital” vadītājs.


Par LANĪDA


LANĪDA ir dibināta 1994.gadā. Tā ir patstāvīga, brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno sertificētus aģentus un aģentu asistentus. Tās biedru rindās ir Latvijā labi zināmas un tirgū sevi pierādījušas nekustamā īpašuma kompānijas.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 10

Wxy

Vēl krīze nav beigusies,bet tieslietu ministrija ar Bordānu priekšgalā vēlas to padziļināt.Kad sāks domāt par ekonomikas izaugsmi nevis graušanu.Vieni veicina iedzīvotāju aizbraukšanu,citi iegulda finanses,lai pierunātu aizbraukušos atgriezties.

pirms 23 dienām, 2020.07.21 12:56

Zanda

Lielāku idiotismu vēl nevar izdomāt.Kapēc man vispār būtu jāmaksā par savu īpašumu nodoklis,es jau pērkot esmu nodokli samaksājis.

pirms 23 dienām, 2020.07.21 13:29

Puma

Jūrmalā visiem iedzīvotājiem nekustamajiem īpašumiem atlaide ir 90%.Pareizāk atlaidei jābūt diferencētai.Piemēram,ja mazam namiņam blakus uzbūvē pilij līdzīgu namu,tad mazajam ceļas nodoklis.Taču nodokļu atlaides procentuāli ir vienādas.

pirms 23 dienām, 2020.07.21 14:04

procents

Ja visiem liek atlaides, tad jautājums vai sistēma ir pareiza.
Nodoklis vispār apšaubāms, it īpaši ja pašvaldība neuzrāda, kur mana iekasētā nodokļa nauda aiziet. Ja tā ietu konkrētā fondā pilsētvides uzlabošanā vai tml tad daudziem varbūt nepatika par šo būtu mazāka. Tā jau protams jebkurš nodoklis, kas iekasēts piespiedu kārtā ir negatīvi.. Bez daudzām lietām var iztikt un nemaksāt akcīzes, nodokļus utt, bet bez mājokļa nekādi.

pirms 21 dienām, 2020.07.22 17:58

Bremze

Nu un ko darīt... NECELIET NEPACEĀLMO SLOGU

pirms 22 dienām, 2020.07.22 09:41

Vernons

Bordānam un viņabandai vilka pasi!

pirms 16 dienām, 2020.07.28 08:20

opaps

Lai tiktu pie naudas vajag samazināt pārmērīgi lielo ierēdņu skaitu , bet nodokļu tāpat ir par daudz!

pirms 14 dienām, 2020.07.30 09:54

lidotājs

Ja nevarēs pacelt brauksim prom,vai iesim zagt.

pirms 13 dienām, 2020.07.31 11:38

Osis

""Pārgudrie"" politiķi cenšas laikam vairot nabagos un bezpajumtniekus.

pirms 11 dienām, 2020.08.02 10:15

bračkus

Atceraties-ko Bordāns solīja savā priekšvēlēšanu programā!!??Tādi mums ir visi deputāti,priekšvēlēšnu kampaņā sola zelta kalnus-tiekot pie varas vis mainās!!!Nāk virsū jaunas vēlēšanas!Varbūt vispār neiet un nebalsot-tā vai tā nevienam nevar ticēt!!!Vienīgi var mainīties uz labo pusi,ja pieņemtu likumu,kas paredzēt mantas konfiskāciju par s'olīto nepildīšanu!Līdz trešajai paaudzei!!!

pirms 8 dienām, 2020.08.05 12:15

Lietotāju raksti

Uz zz.lv pilno versiju