40 000 uzņēmumu nepieciešams atbalsts

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir apkopojusi tirdzniecības nozares uzņēmumu (kopā valstī darbojas 80 487) viedokli par nepieciešamo atbalstu tirdzniecības uzņēmumiem Covid-19 izraisītās krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Tas atbilstu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam paziņojumam par Covid-19 krīzes pārvarēšanas atbalsta pasākumiem “Pagaidu regulācija un valsts atbalsta pasākumi”. EK atļāvusi tiešās dotācijas un nodokļu atvieglojumus, kā arī subsidētas procentu likmes aizdevumiem.

Kas nepieciešams Latvijas tirgotājiem? Pirmkārt, tas ir atbalsts darba devējiem, kuriem ir būtiski samazinājies apgrozījums. Šobrīd Latvijā valsts atbalsta tikai tos, kuriem ir 30% kritums. Diemžēl tas ir nepietiekami, jo tiek uzskaitīti arī dati par marta sākumu, kas tirdzniecībā bija veiksmīgāks, bet kas neatsver zaudējumus pēc 15.marta. Piemēram, atbalstu šobrīd nevar saņemt daudznozaru uzņēmumi, kuriem daļa darbinieku ir dīkstāvē vai tādi uzņēmumi, kas savu aktīvu darbību uzsāka pagājušā gada otrajā pusē (nav salīdzināmās vēstures ar iepriekšējo gadu).

Otrkārt, grants mazajiem uzņēmējiem (1/3 nozares uzņēmumu) darbības vai dīkstāves nodrošināšanai. Situācija mazajos uzņēmumos (zem 10 strādājošo) ir traģiska. Dēļ pārmērīgi augstajiem darba spēka nodokļiem daudziem ir nodokļu parādi, kas neļauj saņemt atbalstu krīzes izsauktās dīkstāves laikā: trūkst naudas algām, komunāliem maksājumiem, nomai. It sevišķi sāpīgi mazajiem ēdinātājiem.

Treškārt, svarīgs jautājums nozares uzņēmumu izdzīvošanai ir iespēja noregulēt nomnieku un iznomātāju attiecības. Pozitīvi vērtējam valdības lēmumu par atbrīvošanu no nomas valsts un pašvaldību ēkās. Papildus, līdzīgi kā Zviedrijā un Lietuvā, Latvijā jāpieņem lēmums par valsts atbalstu nomas maksai privāto telpu īpašniekiem. Savukārt uzņēmējiem, kas tirgojas savās telpās, jāsniedz finansiāls atbalsts pieskaitāmajām izmaksām (elektrība, kanalizācija u.tml).

Ceturtkārt, tā kā valsts ir nodevusi daļu iedzīvotāju veselības nodrošināšanas  funkciju izpildi tirgotājiem, tad jākompensē drošības pasākumi, kas veikti pircēju veselības nodrošināšanai (dezinfekcija, distancēšanās nodrošināšana).

Piektkārt, krīzes laikā tirgotāji, kas ir pēc mediķiem nākamie visvairāk apdraudētie strādājošie, jāatbrīvo no papildus finansiālā sloga, kas nav saistīts ar Covid-19 seku novēršanu. Jāpārtrauc darba grupu apspriedes un atzinumu pieprasīšana par jauniem, ar pandēmiju nesaistītiem likumprojektiem. Tāpat, ņemot vērā milzīgās ārkārtas stāvokļa radītās izmaksas nozarē, uz vēlāku laiku jāpārceļ jau pieņemtie lēmumi, kas izraisa nepieciešamību ieguldīt papildus finanšu līdzekļus tirdzniecībā, tai skaitā depozīta automātu iegāde un tabakas skapju uzstādīšana. Šādu pasākumu ieviešana jāpārceļ uz attiecīgi pagarinātu laiku pēc krīzes perioda.

Sestkārt, valstij jānodrošina iespēja bankām atbrīvot kredītu maksātāji no kredītprocentiem piešķirto kredītbrīvdienu laikā. Tāpat jāatceļ hipotekāro aizdevumu līgumu nosacījumi, kas liedz piemērot nomas maksas samazinājumu.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti

Uz zz.lv pilno versiju