Ar publikācijām atgādinās, ka Kurzemes un Zemgales hercogistei šogad aprit 460 gadi

Šogad aprit 460 gadi kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanas. Baltijas valstiskais veidojums pastāvēja 234 gadus – no 1561. līdz 1795. gadam – un tas būtiski ietekmēja mūsu zemes un tautas, kā arī Jelgavas pilsētas vēsturi. Šim notikumam par godu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki ar publikācijām muzeja mājaslapā atgādinās par svarīgiem cilvēkiem un interesantiem notikumiem hercogistes vēsturē, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

"Pareizais vai arī nepareizais krāsu tonis atbilstoši mūsu uzskatiem vai estētiskajam pasaules tvērumam ir ļoti subjektīvs un individuāls, un arī attieksmē pret hercogu Jēkabu viedokļu dažādība tikai bagātina mūsu zināšanas par mūsu valsts vēsturi. Vēstures patiesība jau bija skarba – hercoga Jēkaba radošās iniciatīvas nesaprata ne zemnieki, ne muižnieki, ne kaimiņvalstu valdnieki," ievadpublikācijā raksta muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā vēstures doktors Gints Putiķis, apskatot hercoga Jēkaba personību. 

G.Putiķis min, ka hercogs Jēkabs mēģināja sekot sava laikmeta saimnieciskajām novitātēm un ideju viņam netrūka. Arī Jelgava hercoga valdīšanas laikā ieguva modernas jauno laiku Eiropas pilsētām raksturīgās arhitektoniskā ansambļa un administratīvā centra simbiozes iezīmes. 

Kopš 1642. gada Jelgava bija vienīgā hercoga rezidences pilsēta, hercoga īpašumos uzbūvēja manufaktūras, hercoga flote varēja kuģot ne tikai Baltijas jūrā, bet šķērsot arī okeānus, Eiropas lielo valstu valdnieki lieliski zināja, kur atrodas hercogiste un kas ir tās hercogs, hercogistē iepazina jaunas Eiropas kultūras un modes tendences. 

Tālākās publikācijās tiks apskatītas arī citas ar hercogisti saistītas personības un notikumi, kā arī tajās ik pa laikam parādīsies Jelgavas loma. Tā, piemēram, muzeja galvenais speciālists Edgars Umbraško savā publikācijā apskatījis, kā Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā sargāja Jelgavas pilsētu. 

Publikācijas pieejamas muzeja mājaslapā www.jvmm.lv, sadaļā "Kurzemes un Zemgales hercogistei 460"

 

Foto: no arhīva

 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide

Uz zz.lv pilno versiju